Zviedrija

Zviedrijas Karaliste Konungariket Sverige
Karogs Ģerbonis
Devīze: För Sverige i tiden
Himna: Du gamla, Du fria
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Stokholma 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067
Valsts valodas		Zviedru valoda, Zīmju valoda
Etniskās grupas		81% zviedri 5% somi 14% citi
Valdība		Konstitucionālā monarhija
-	Monarhs	Kārlis XVI Gustavs
-	Premjerministrs	Ulfs Kristersons
Neatkarība		1523. gada 6. jūnijā no Dānijas
Platība
-	Kopā	449,964 km² (55.)
-	Ūdens (%)	8,7
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2021. gadā	10,402,070[1] (88.)
-	Blīvums	20,6/km² (192.)
IKP (PPP)		2020. gada aprēķins
-	Kopā	$563,882 billion[2]
-	Uz iedzīvotāju	$52,477[2]
Džini koef. (2020)		26.9 (zems)
TAI (2019)		▲ 0,945 (ļoti augsts) (7.)
Valūta		Zviedrijas krona (SEK)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.se
ISO 3166-1 kods		752 / SWE / SE
Tālsarunu kods		+46
Freedom House brīvības indekss: 1,0 - brīva valsts. ANO tautas attīstības indekss: 0,946 (6.vieta pasaulē 2007. gadā). Reliģija - luterisms.

Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ.^[3] Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.

Zviedrijā ir konstitucionālā monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts. 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē dalībvalstu līderi pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.^[4] 2024. gada 7. martā Zviedrija kļuva par 32. NATO dalībvalsti.

1. ↑ [1] Statistics Sweden. Retrieved 8 July 2021.
2. ↑ ^{2,0 2,1} «World Economic Outlook Database, October 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2020. gada 8. janvāris.
3. ↑ Statistics Sweden. Yearbook of Housing and Building Statistics 2007. Statistics Sweden, Energy, Rents and Real Estate Statistics Unit, 2007. ISBN 978-91-618-1361-2. Available online in PDF format Arhivēts 2009. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē.
4. ↑ Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā