19. gadsimts

19. gadsimts ir gadsimts, kas ilga no 1801. līdz 1900. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — spāņu, portugāļu, ķīniešu, Svētā Romas un Mogulu impēriju sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt Britu un Vācijas Impērijai, kā arī Amerikas Savienotajām valstīm, mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti. Pēc Francijas Pirmā impērijas un Napoleona sakāves, Britu impērija kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu no ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, elektroenerģijas ražošanu un metalurģija, tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. Rūpnieciskā revolūcija aizsākās Eiropā. Viktorijas laikmetā bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.

Sasniegumi medicīnā un cilvēka anatomijā, kā arī slimību profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētā visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. Londonā kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.

Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. 1834. gadā verdzību atcēla Lielbritānijā, 1865. gadā — ASV, 1888. gadā — Brazīlijā. 1848. gadā Austrijā un 1861. gadā Krievijā tika atcelta dzimtbūšana.