Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments bulgāru: Европейски парламент čehu: Evropský parlament dāņu: Europa-Parlamentet nīderlandiešu: Europees Parlement igauņu: Euroopa Parlament somu: Euroopan parlamentti franču: Parlement européen vācu: Europäisches Parlament grieķu: Ευρωπαϊκό Κοινοβούλιο ungāru: Az Európai Parlament īru: Parlaimint na hEorpa itāļu: Parlamento europeo angļu: European Parliament lietuviešu: Europos Parlamentas maltiešu: Il-Parlament Ewropew poļu: Parlament Europejski portugāļu: Parlamento Europeu rumāņu: Parlamentul European slovāku: Európsky parlament slovēņu: Evropski parlament spāņu: Parlamento Europeo zviedru: Europaparlamentet
Sēžu zāle Espace Léopold vietu sadalījums pēc 2019. gada EP vēlēšanām
Nodibināta	1952. gadā kā Kopienas Asambleja
Prezidents	Roberta Metsola (ETP)
Viceprezidenti	14 Othmar Karas, ETP Ewa Kopacz, ETP Rainer Wieland, ETP Pina Picierno, S&D Pedro Silva Pereira, S&D Marc Angel, S&D Evelyn Regner, S&D Katarina Barley, S&D Dita Charanzová, Ajauno Eiropu Michal Šimečka, Ajauno Eiropu Nicola Beer, Ajauno Eiropu Roberts Zīle, EKR Dimitrios Papadimoulis, Kreisie Heidi Hautala, Zaļie/EBA
Politiskās grupas	7      Eiropas Tautas partijas grupa (ETP grupa) (175)      Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) (145)      Atjauno Eiropu grupa (Renew) (101)      Zaļie un Eiropas Brīvā apvienība (Zaļie/EBA) (73)      Grupa „Identitāte un Demokrātija” (ID) (70)      Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (EKR) (63)      Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (GUE/NGL) (39)      Nepiederoši deputāti (ND) (51)
Komitejas	22 Budžeta Budžeta kontroles Ekonomikas un monetāro jautājumu Nodarbinātības un sociālo lietu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības Transporta un tūrisma Reģionālās attīstības Lauksaimniecības un lauku attīstības Zivsaimniecības Kultūras un izglītības Juridisko jautājumu Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu Konstitucionālo jautājumu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības Lūgumrakstu Ārlietu - Cilvēktiesību (apakškomiteja) - Drošības un aizsardzības (apakškomiteja) Attīstības Starptautiskās tirdzniecības
Pēdējās vēlēšanas	2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Sanāksmju vieta	Strasbūra un Brisele
Sekretariāts	Luksemburga un Brisele
Mājas lapa	europarl.europa.eu

Eiropas Parlaments (saīsinājumā EP vai Eiroparlaments) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija,^[1] kuras galvenā mītne ir Immeuble Louise Weiss Strasbūrā (Francija), kur notiek plenārsesijas un kas ir EP oficiālā rezidence, kā arī Espace Léopold komplekss Briselē (Beļģija), kur notiek sagatavošanās sanāksmes un neplenārās sesijas. Kaut arī Eiropas parlamentam ir likumdošanas vara, tam nav likumdošanas iniciatīvas, kāda parasti ir nacionālajiem (valstu) parlamentiem. Kopā ar Eiropas Savienības Padomi tā veido bikamerālu likumdošanas institūciju un tiek vērtēta kā viena no varenākajām pasaules likumdošanas institūcijām.^[2] Parlaments un Padome veido ES augstāko likumdošanas orgānu. Tomēr to vara kā tāda ir ierobežota to pilnvaru robežās, ko deleģējušas ES dalībvalstis.

Parlamentu veido 785 deputāti, kurus ievēl pasaules otrs lielākais demokrātiskais elektorāts (lielākais ir Indijā) un pasaulē lielākais starpnacionālais elektorāts (2004. gadā bija 342 miljoni vēlētāju).^[3][4][5] Parlamenta hierarhiskā struktūra sastāv no prezidenta (kuru ievēl Parlaments), ģenerālsekretāra, 14 viceprezidentiem, 17 komitejām un darba grupām. Parlamentā ir pārstāvētas gandrīz 100 politiskās partijas, kas apvienojas frakcijās, kuras ietver visu Eiropas politisko ideoloģiju spektru.

1. ↑ "Eiropas Parlaments". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 03.10.2023)
2. ↑ «Professor Farrell: "The EP is now one of the most powerful legislatures in the world"». European Parliament. 2007-06-18. Skatīts: 2007-07-05.
3. ↑ «Europe-topics in Europe’s media - The debate about the European public sphere: a meta-analysis of media content analyses» (PDF). University of Mannheim. Skatīts: 2008-02-26.
4. ↑ «European Union elections: Voting Systems - IVU». IVU Traffic Technologies AG. Skatīts: 2008-02-26.^{[novecojusi saite]}
5. ↑ «European federalists launch appeal to the European citizens: go vote and take part in the shaping of the future of Europe». Union of European Federalists. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-04-30. Skatīts: 2008-02-26.