Ivrits

Ivrits עִבְרִית 'Ivrit
Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta:
Izruna:	IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), [ʕivˈriθ] (mizrahi), [ˈivʀis] (aškenazi)
Valodu lieto:	Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus
Pratēju skaits:	9 miljoni[1][2] izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta
Valodu saime:	Afroaziātu  Semītu   Rietumsemītu    Centrālās semītu     Ziemeļrietumsemītu      Kanaaniešu       Ivrits
Rakstība:	ebreju alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Izraēla
Regulators:	Ebreju valodas akadēmija (ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit)
Valodas kodi
ISO 639-1:	he
ISO 639-2:	heb
ISO 639-3:	ikkurš: heb — Mūsdienu ivrits hbo — Senebreju valoda
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Ivrits^[3] (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda. Ivrita senā forma senebreju valoda ir jūdaisma liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, sefardi to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni Izraēlas iedzīvotāju^[4][5] un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.^[1][2]

1. ↑ ^{1,0 1,1} Kļūda atsaucē: tika izmantota israel-hayom-hebrew-speakers nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
2. ↑ ^{2,0 2,1} Kļūda atsaucē: tika izmantota Behadrey-Haredim nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
3. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota ivrits nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
4. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota esl.fis.edu nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
5. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota ucl.ac.uk nosauktā atsauce, taču tā netika definēta