Kompaktdisks

Kompaktdisks (CD)

Kompaktdiska darba virsma
Tips	optiskais disks
Ietilpība	parasti līdz 700 MB (līdz 80 minūtes audio)
Nolasīšana	780 nm pusvadītāju (infrasarkanas un sarkanas škautnes) lāzers (agrākie atskaņotāji izmantoja hēlija-neona lāzeru)[1] 1,200 Kibit/s (1x)
Rakstīšana	1,200 Kibit/s (1x)
Izstrādāja	Philips, Sony
Izmērs	diametrs 120 mm, biezums 1,2 mm
Pielietojums	audio, datu un video glabāšanai
Izlaiduma gads	1982

Kompaktdisks (saīsināti CD, no angļu: Compact Disc) ir apaļas formas plakans polikarbonāta disks (optiskais disks), ko lieto cipardatu glabāšanai. Informāciju no kompaktdiskiem nolasa ar lāzera stara palīdzību. CD tika izgudrots 1979. gadā, lai uzglabātu mūziku un citas skaņas, tādus diskus sauc arī par audio CD. Skaņas no audio CD var atskaņot ar kompaktdisku atskaņotāja palīdzību. Kompaktdiskus izmanto datortehnoloģijās datu glabāšanai, kaut gan CD nozīme samazinās, ieviešoties progresīvākām datu uzglabāšanas tehnoloģijām (piemēram, zibatmiņai u.c.).

Līdz 2007. gadam visā pasaulē tika pārdoti 200 miljardi kompaktdisku.^[2]

1. ↑ Frank Träger. Springer Handbook of Lasers and Optics, 2012. gada 5. maijs. ISBN 9783642194092.
2. ↑ Compact disc hits 25th birthday, bbc.co.uk 17.08.2007. (angliski)