Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana"; franču: Renaissance) ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).

Par Renesansi vēsturnieku vidū ir sastopami dažādi viedokļi. Vieni Renesansi uzskata par pārejas posmu starp viduslaikiem un Jaunajiem laikiem, vai pat to sākumu, citi to uzskata par visai nosacītu jēdzienu vai parādību kopumu, kas raksturo viduslaiku kultūru. Citi Renesansi saista ar kultūras uzplaukumu un antīkās kultūras atdzimšanu.

Plašākā nozīmē ar Renesansi saprot vērtību sistēmas maiņu ap 14. gadsimtu, sākumā Itālijā, pēc tam arī pārējā Eiropā. Šī attieksmes maiņa iezīmēja viduslaiku beigu sākumu, un tiek dēvēta arī par Dižrenesansi. Dižrenesanse ietver daudzas pārmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās - pašas sabiedrības struktūrā, saimnieciskajā dzīvē, politikā utt.

Mūsdienu vēsturnieki piedāvā šādu laikmetu periodizāciju:

• protorenesanse (trečento,1250—1400),
• agrīnā renesanse (kvatročento, 1401—1500),
• augstākā renesanse jeb “klasiskais stils”, jeb “zelta laikmets” (činkvečento, 1501—1525).

Tiek piedāvāta arī šāda periodizācija:

• agrā renesanse (1420— 1500) ar centru Toskānā,
• augstākā renesanse (1501—1530) ar centru Romā,
• vēlīnā renesanse jeb manierisms (pēc 1530) ar centru Venēcijā.

Pastāv vēl arī citi periodizācijas varianti.